Iedzerot alu, reizēm galvā rodas pietiekami muļķīgas domas, lai nākošajā rītā atskatoties uz izdarīto, varbūt reizēm ierakstīto, nāktos uztaisīt lielas acis un nozvērēt vairs alu nedzert.
Varbūt beidzot birka “alus” spēs kliedēt manu uztraukumu par personīgās dzīves uzskatu atklāšanu, jo vienmēr neveiklajos brīžos varēšu parādīt ar pirkstu uz nosodošajām sejām un iesaukties – “Hei, nevainojiet mani! Tas bija ALUS!”
Bet tā, visā visumā:
Patiesību sakot, es ne vienmēr saku patiesību.