Lieldienas darīja savu. Tiesa, nevienu olu tā arī neapēdu, bet mūsdienās uz galda parasti tiek likts kas vairāk par olām.
Sagādājām nedaudz brenguļa tumšo. Padzērām alu.
Šorīt saņēmos nosvērties. Nosvēros. Aizgāju un stāvus paskaloju poda malu. Gāju nosvērties atkal.
Svēru tik pat cik pirms rīta čuriņas. Man rodas sajūta, ka mani svari nav īsti objektīvi. Acīmredzot optimists esmu.
Bet nu jā – jāsagaida siltums un jādodas pirmajā skrējienā gar jūru. Šobrīd mēdzu doties pastaigās ar dēlu, bet nedomāju, ka to var uzskatīt par nopietnu aktivitāti.
Drīz, drīz vasara, alus, atpūta, pludmale, siltums un mūzika.
Kā vasara ietekmēja Tavus elektroniskos svarus?
Vēsā vasara nesataisīja tos :(
Es arī nesataisījos vēsās vasaras dēļ. Zini, pat pludmalē bija ok staigāt simts drānās un tā nu es savu alus/grūtnieces/jaunā tēva vēderu nedabūju pat iesauļot, kur nu vēl saskatīt sešpaku ar bagātīgu iztēli.
Ai, grūti jau tievēt, ja visi (vismaz no viena cilvēka esmu dzirdējis) saka, ka esmu smuks.
Bet nu ko nu par maniem taukiem… Kā pašai iet? :)
O, ilgi kavējos ar atbildi… :D vecums laikam – palieku lēnāka!
neatceros kā pagājušajā gadā gāja … Šodien ir ok, ir forši!
Un es uz saviem svariem esmu apvainojusies.. melo, melo acīs skatīdamies, piepušķo klāt to kā nav, nekad nav bijis un arī turpmāk nebūs. Fui.