Meklēju iemeslu aiziet pakaļ kādam aliņam. Bet meklējas grūti.

Tā vien šķiet, ka aliņš manā iztēlē būtu risinājums šī brīža nelielai garlaicībai, kad, šķiet, viss liekas neinteresants un nesaistošs.  Vai apnicīgs. Draņķīgs.

Varbūt alus vietā labāk jāiet modināt dusošo princesi.  Cerams gan viņai būs labs garstāvoklis un neizskrāpēs man acis.  Un sirdi.