Tikko atcerējos VHS ēras filmu, kur divi jaunieši netīšām (droši vien iedzēruša filmas scenārista – sliņķa dēļ) atrod neaizslēgtā, neapsargātā noliktavā citplanētiešu tehnoloģijas (plastmasas nieciņus), kas aizdomīgi der kā uzlieti tieši šo personāžu ķermeņiem.

Filma pati par sevi bija tik stulba un lēta, ka pat pēc citplanētiešu tehno-pistolīšu sprādzieniem uz asfalta palika Zemes izcelsmes un kino meistaru slinkuma kulminācija – pirotehnikas iepakojuma paliekas. Filma tiešām bija lēta un nenopietna, bet tajā vecumā likās simpātiska doma par līdzīgas “zelta bedres” atrašanu un pasaules “salabošanas”.

Ar sprādzieniem, sprādzieniem un, iespējams, labām domām.