Vēl dzīvs. Šodien gulēts maz un līdz ar to samērā grūti ieskrieties ierastajā darba režīmā. Nekas, šodien pēc darba nedaudz pagulēšu četrgadnieka pievakares snaudienā. Jācer, ka miegs būs spēcīgāks par ķērcošu, uzvilktu un nedaudz agresīvu kaķi.

Diena nr. 1 ar ierobežotu alus patēriņu. Hei, satraukumam nav pamata. Atstāju durvis nedaudz atvērtas un ar nolūku nerakstīju, ka, redz, jaunais gads būs sācies ar apņemšanos nedzert aliņu. Tā jau būtu kaut kāda zaimošana un sevis nicināšana. Jo kā gan es noskalotu ne sevišķi veiksmīgu dienu beigas? Ar tēju? Varbūt kefīru?

Droši vien. Kāpēc gan nē? Iespējams taču ir viss neiespējamais. Vismaz – laikam.