Pirms neremdināmiem aplausiem paziņoju – trešdien nedzēru alu. Parasti trešdienas ir nelielas alus dienas. Šoreiz izpalika šī teju vai sevis lutināšana, bet īsti arī nebija iemesls dzert alu. Nevēlos, lai manās attiecībās ar alu iestātos tāda rutīna, lai aliņa malkošanu nepavadītu neliela svētku sajūta.

Kaut gan varbūt pārāk muļķīgi taupu savu organismu piektdienai. Varbūt esmu labojies. Varbūt esmu paaudzies. Varbūt alus nav vairs nekas īpašs?

Ok, tās atkal manas iedomīgās domas. Nekas alu nepārspēs. Nekam citam arī netiks dota iespēja.