Ā, nē, ē!
Tikko sāku justies vientuļš. Varbūt pusizdzertais enerģijas dzēriens, varbūt gara stāvoklis vai skanošā mūzika ietekmē.
Miegs nenāk.
Šobrīd televīzijā rāda filmu ar Žanu Klodu (Jean-Claude Van Damme) galvenajās lomās. Šis tur tēlo policistu, kam jātēlo noziedznieks cietumā. Nesanāk gan viņam ne viens, ne otrs. Tiesa, neviens jau no viņa nekad to nav arī gaidījis. Bet, ja nu tomēr kāds arī ir gaidījis, tad (optimistiskā balsī) – labs nāk ar gaidīšanu!
Vispār filma stulba. Klausos mūziku austiņās un nedzirdu dialogus filmā. Iespējams šādi laupu sev visas filmas esenci, bet esmu gatavs riskēt.
—-
Pie grāmatas lasošā Žana Kloda pienāk cietuma prostitūta un viņam kaut ko tramīgi pastāsta. Šis nopūšas. Acīmredzot ēstuvē netiks pasniegts buberts ar ķīseli.
Iespraucas televīzijas reklāma. Liekas, ka reklamēto mazgāšanas līdzekli var ne tikai izmantot, lai dzelteno blūzīti pārvērstu par baltu (iespējams negaidītu) pārsteigumu, bet arī lai nedaudz apreibinātos. Citādi neredzu iemeslu, kāpēc reklāmā visi tādi sajūsmināti un “pozitīvi uzlādēti”. Tas laikam arī izskaidro kāpēc Persil bieži vien tiek staipīts līdzi uz modes atklāšanām vai kādām citām ballītēm. Nu jā, ar kokaīnu mūsdienās nevienu jau nepārsteigsi, labāk pārsteidz nejauši sastaptās paziņas ar lielisko Persil savā somiņā!
Ok, filma turpinās. Žanim (līdzskaņu mijas dēļ turpmāk Žanna) uzbrūk viņa kamerā. Viens idiots cenšas ar kaut kādu zīmuļveidīgu daikti izdurt cauri segai. Putekļi put un, šķiet, ka segai pat ar adatu nevarētu izdurt cauri. BET, kas par pavērsienu – Žanna nemaz nav savā gultā. Kur tad viņš ir? Viņš atrodas zem gultas un veiksmīgi pat paspēj iekaustīt no gultas apakšas savus kolēģus.
Liekas, ka cietuma apsargi ar savām spīdīgajām āčtelēm sāk kaut ko nojaust un varbūt pat baidās, ka tiks aprauts viņu nelegālais rūpals Žannas dēļ. Tas gan netraucē Žannu iepriecināt (atvēsināt?) un aizvest uz laulāto treileri pameņģēties ar, nezinu, draudzeni, laikam. Jā, Žanna jau mācas virsū. Draudzene pagaidām tēlo nepieejamo. Ok, beidza tēlot. Prelūdijai laiks arī cietumā nav. Tur laikam tas nav cieņā.
Nākošā aina – Žanna ieiet pa durvīm uz kurām rakstīts “NO ENTRY”. Durvis nebija aizslēgtas un viņi liekas, ka steidzās. Iespējams uzrakstu tā arī nepamanīja. Vispār kopā ar savu melnādaino draugu viņi kaļ kādus plānus. Tas ir acīmredzami taču.
Iespējams plāns neizdevās, jo tagad jau Žanna ir pieķēdēts pie caurulēm un visapkārt šļācas ūdens. Stilizēta dušas aina? Iespējams, jo sliktais kolēģis pabaksta viņam sānos. Ar nazi šoreiz. Interesanti cik ātri tagad Žannai parādīsies matos želeja. Opā, pietika ar desmit sekundēm.
Draudzenīte no treilera ainas izskatās apmierināta un kaut ko ļoti vēlas paziņot kādam citam varonim. Liekas, tas otrs ir iesaistīts un jā, kāds pārsteigums, šis no cigāru kastītes izvelk pistoli. Nez, izšaus uz viņu pat neskatoties, ka pagalmā notiek pikniks ar vismaz 30 cilvēkiem? Nē, viņu iztraucē sieva. Diezgan nelāga situācija. Klasiski. Varēja gan būt nelāgāk, ja vīrieša stroķis būtu draudzenītes rokās. Bet, tad jau laikam būtu cits žanrs…
Žanna tikko izlauzās no savas kameras. Pagriežot skaļāk mūzikas centru. Jūtams, ka tūlīt būs kulminācija fināļa kautiņu. Protams, kādam vēl būs jāmirst, lai Žanna gūtu papildus emocijas un spēka pieplūdus pareizā laikā.
Brīkš – brākš. Kājas vēziens uz vienu pusi, uz otru pusi. Un viens izslēgts. Tikko arī filmas muskuļoto dauni (prieks, ka filmā ir daudzšķautņaini varoņi ar kuriem katrs spēs asociēties) nolika slīpi. Šajā filmā Žanna liek daudzus slīpi.
Ok, sākas laikam galvenais cīniņš. Televīzijas reklāmas pauze gan te droši vien visus atvēsināja un, kāda runa, arī deva iespēja aiziet pačurāt pirms lielā cīniņa. Cīniņš taču kā nekā solās satraucošs un dramatisks. Slodze nerviem.
Turpinās.
Fināla cīniņš iekarst. Žanna tiek mētāts pa visiem stūriem. Liekas, ka beidzot atradis par sevi spēcīgāku pretinieku. Žannai tiek norauts netīrais krekls. Žanra klasika! Acīs gan duras bikses, kas uzrautas kaut kā diezgan virs nabas, bet tas jau laikam kādreiz bija normāli. Kurš tad pirms daudziem gadiem sporta stundās arī nav rāvis bikses līdz teju padusēm? Visi, saku! Vismaz visi tie, kas droši vien bija redzējuši šo filmu!
Ok, sliktais varonis gatavojas izspēlēt triku no pasakas par Ansīti un Grietiņu. Vai arī piestrādā par “kačigaru”, jo tiek atvērta kurtuve. Un, paskat tik, Žanna atguvies, dusmīgs un enerģisks lec un iegrūž viņu kurtuvē. Nelāgs skats. Ko tur teikt, priekšspēle bija ilga, bet kulminācija diezgan ātra. Te var nojaust arī filmas scenārista dzīves pieredzi.
Bet stop, stop, stop! Sliktais varonis nav ar pliku roku ņemams un izkļūst no kurtuves ārā vēl dusmīgāks nekā pirms tam. Es arī būtu dusmīgs, ja godīgi. Un filma, starp citu, mums gudri pamāca, ka vajag vārtīties pa zemi, lai apdzēstu uguni. Vai arī nepīties ar Žannu. Labi.
Ko dara Žanna? Palīdz? Nē, taču! Sāk to atkal nelietīgi dauzīt. Nedaudz brīkš-brākš un galvenais sliktais varonis mirst. Kārtējo reizi, ja godīgi, jo sāku atminēties, ka filmas sākumā šis nelietis bija taču tas pats, ko Žanna paspēja pāris reizes sašaut. Kāds tur pārsteigums, ka mūsu nelietis bija tik neapmierināts.
Epilogs.
Kā jau tam pienākas, filma beidzas (ar titriem, ne?) ar policijas sirēnām, mīļotās apskāvienu un gandarījuma sajūtu kā pēc labi padarīta darba. Vispār žanra klasika, ne filma.