Pirmajā dienā pēc atvaļinājuma mans darba dators kaut kā nestrādā. Trīs reizes saniķojās tā, ka pat pelīte nekustējās, kad ar izmisīgām rokas kustībām centos to atdzīvināt pret galda malu.

“Elpo, mazā! Elpo!” – es izmisīgi skaļi čukstēju. Diemžēl nekas nelīdzēja un pelīte turpināja spīdēt savā sarkanajā bālumā. Atzīšos, ļoti ilgi jau nesēroju un nedaudz kautri jau metu acis arī uz vietām, kur teorētiski vajadzētu būt citām, jaunākām un spraunākām pelītēm. Piemēram, uz blakus esošā plaukta, kolēģa galda un sekcijā pa kreisi. Tiesa, pēc nelielas izpētes izsecināju, ka citu, lieliskāku un labāku peļu nav un atgriezos uz zemes.

Un galu galā liekas, ka vaina nav pelītē, bet gan tajā kastē, kurā visi vadi saiet. Jā, tur patiesībā būs tā vaina.