Katram no mums reizēm atnāk nedaudz dīvaini pārdomu brīži, kad sāc aizdomāties – tas ir dīvaini, es esmu dīvains vai arī kādam te mazāk jādzer alus?

Man tā ir samērā reti. Man nav jādomā, es zinu.

Ierasto soļošanas reizi pa saulainajām pilsētas ielām kopā draudzeni nedaudz negaidīti pārsteidza maza šuneļa rejas no pusatvērtā loga kādā melnā divstāvu mājā, kam gājām garām. Mana un suņa skatieni sastapās un apjuku. Suns nerēja dusmīgi vai agresīvi. Radās iespaids, ka viņš bija priecīgā sajūsmā. Viņa mazā astīte teju vai dīvainā priekā raustījās no vienas puses uz otru pusi. Brūnajās, mazajās actiņās pat varēja sajust izmisumu par to, ka mani un suni nošķir vairāku sezonu nemazgāts, faktiski aizvērts logs. Viņš noteikti būtu gribējis saņemties drosmi un neapdomīgi nolekt no palodzes, lai skrietu pie manis. Riskētu, lai mēs kļūtu par draugiem.

Šo divu sekunžu kontakta iespaidā radās dažādas domas.

Pirmā doma – suns ir muļķis un neveiksmīgi par maz vai neveiksmīgi par daudz atsities pret zemi.

Otrā doma – suns manī saskatīja tādu kā glābiņu un spiedza pēc palīdzības. Tā kā suns nebija lielāks par parastu ielas kaķi, tas nebūtu brīnums, ja šis arī tika barots ar kaķu barību. Kas droši vien spēja iedragāt suņa uzvedību un lika uzvesties dīvaini. Līdzīgi kā to mēdz darīt kaķi. Jā, uzvesties dīvaini.

Trešā doma – reinkarnācija. Iedomājos, ka kaut kādā līmenī mēs visi “pārdzimstam” citos veidolos un dažos veidolos saglabājam vairāk apziņas no iepriekšējās dzīves nekā citos. Iedomājos, ka faktiski tas nav pamanīts, jo ir var notikt dažādos laikos un vietās. Tādējādi ir teju vai bezgalīgi maza iespēja satikties savstarpēji zināmām būtnēm. It kā. Tā nu sanāca, ka šis mazais, pelēkais suns radīja domu, ka ir mani atpazinis un patiesībā spiedza sajūsmā mani atkal dzirdot un ieraugot. Līdzīgi kā to reizēm mēdz darīt suņi, kas sen nav satikuši sev tuvus cilvēkus.

Droši vien biju pārkarsis.

Nedaudz aizdomājos un centos sevi noskaņot uz pirmās domas viļņa. Būsim godīgi – vienkāršākais variants taču visbiežāk mēdz būt arī pareizākais. Un muļķa suns – tas izklausās visnotaļ pareizi.

Tiesa, šad tad atkal ejot pa šo ielu, ik pa laikam ieskatos māju logos un nejauši meklēju šo nedaudz dīvaino kontaktu ar mazo pelēko suni. Ar mazo idiotu, tā teikt…