Šobrīd skatos savus nepabeigtos ierakstus (daži simti) un publicēju tos, kas iztur manus zemos rakstīšanas standartus. Šis rakstīts 2011. gada 24. oktobrī.

Ja neierasti samazinās vēlme likt alu ledusskapī, tad jārēķinās ar diviem noskaņojumiem.

Pirmais – ir patiešām liela vēlme dzert alu. Tad alum vieta ir nevis ledusskapī, bet gan alus kausā.
Otrais – pēc pastaigas sniegā, dubļos vai sūdos, alu nevēlies vēsu un labprāt to noguldi blakus gulošajam kaķim. Tas viss, protams, domāts, lai alus nedaudz iesiltu un netraumētu nosalušās mandeles vai nepareizo pašapziņu. Protams, kaķa eksistences attaisnošanai vai vienkāršai audzināšanai par alus mīli tas arī der.

Starp citu pirms dažām dienām uztaisīju eksperimentu.

Vakarā izmērīju aptuveno asinsspiedienu un tas, par laimi, bija nedaudz paaugstināts, kas arī bija svarīgākais punkts, lai eksperiments turpinātu savu satraucošo gaitu.  Tā nu es pacentos (ieturēju ierasto tempu) un dažu minūšu laikā izdzēru kausu ar alu un ķēros pie atkārtotas asinsspiediena mērīšanas.

Kādi rezultāti? Pārsteidzoši? Nē, es tiešām paliku apmierināts par savu lēmumu iedzert alu, jo asinsspiediens pēc šādas darbības noplaka līdz normas robežai. Nevarētu teikt, kas tas man bija pārsteigums. Alum arī nē.