Iedvesmojošs, vienā vārdā sakot.

It kā vienkāršs gads, bet tik daudz kas noticis.

Esmu kļuvis par vīru trakai meitenei, kura, es pat teiktu, ir sasodīts pretstats man. Ne viņa ir klusējoša, ne noslēgta, ne arī kautrīga. Es pat teiktu, ka viņai ir šausmīgi daudz īpašību, ko es varētu apbrīnot un par ko sajūsmināties, jo zinu, ka šādas īpašības man tā arī nekad nepiederēs. Varu dzīvot viņai līdzi un reizēm varbūt nedaudz pasmaidīt par viņu. Ir jautri. Reizēm mulsinoši un nepierasti, bet katrā ziņā labi. Prieks, ka viņa ir atvērta piedzīvojumiem, jauniem notikumiem un  plašajai pasaulei. Jā, kaut arī esmu intraverts un  ļoti noslēgts, man patīk doma, ka mana sieva būs lielākais atbalsts manās muļķīgajās, varbūt reizēm arī trakās idejās un domās.

Esmu kļuvis par tēvu vienam ļoti jaukam puisītim. Jā, protams, sākotnējais skopais miega daudzums un stress radīja tādu kā nedrošības sajūtu un nepārliecinātību par sevi, bet tiklīdz mēs visi pieradām pie jaunajiem apstākļiem un dzīvesveidu, tad parādījās smiekli, smaidi, jauki apskāvieni un pozitīvisms visai pasaulei.  Godīgi sakot, Kristers mūs lutina ar savu uzvedību. Ļauj labi gulēt pa naktīm, ēd veselīgi un bez niķiem, sadarbojas ar mūsu garderobes izvēli un nav ietiepīgs.  Tik labam dēlam gribās būt arī labam tēvam.

Kaķis mums arī vēl ir. Uzprasījās uz kastrēšanu un tika kastrēts. Bija jau žēl, bet kaķa uzvedība palika neprognozējama un nostādīja mūs visus neērtā situācijā ar viņa vēlmi pasludināt dzīvokli par savu. Izgājām tam cauri un Rūsiņš ir atpakaļ savā līmenī ar trakošanu un vēlmi spēlēties. Un vēlmi traucēt miegu četros no rīta. Un vēlmi paklupināt paskrienot zem kājām.

Man patika šis gads. Domāju, ka nākošais būs tik pat labs vai pat labāks.