Iegāju šīs emo-dienasgrāmatas administrācijas panelī un sirds sarāvās redzot, ka neviens nekomentē. Labi, pieņemu, ka neviens arī nelasa šos murgus, kas laikam arī būtu galvenais un reālais attaisnojums komentāru neesamībai.

Labi, pieņemu, ka sirds man saraujas vismaz vienu reizi sekundē pati no sevis, tāpēc panika neceļas.

P.S.

Ja kāds komentārs liktu man sirdij sarauties, tad sen jau būtu miris no sirds apstāšanās.

Nu, nekas.

P.P.S.
Iekš radio šobrīd skan Eirovīzijas dziesma. Katru noti cenšos noskalot ar aliņu. Izdodas.