Andris bija nesen atnācis paciemoties un izmantoja brīdi, lai pakomentētu netīšām uz galda nomesto iepirkuma čeku – te viņš pasmīnēja par pirkto jogurtiņu, te par dažiem sieriņiem ar šokolādes garšu. Man pat radās sajūta, ka viņš par mani nedaudz zobojas.

Jāatzīstas, ka tajā brīdī muļķīgi taisnojos. Tiešām muļķīgi. Kas vainas šokolādes sieriņiem? Tagad gan arī nesaprotu – kāpēc viņš neko neieminējās par čekā pieminētiem tamponiem? Nē, nu es saprotu, ka puišiem tāda tēma ir tabu un es pat savā nelielajā vecumā šad tad pie veikala letes sasmejos ar draudzeni, kad, liekot uz letes dīvaini baltos radījumus – tamponus, tik pat dīvaini spalgā balsī ne sevišķi skaļi ķērcu: “Rokas deg! Rokas deg!”

Man liekas, ka katram kādreiz pienāk brīdis, kad šādas lietas šķiet pieņemamas. Arī sieriņi, mazie jogurti un dīvaini baltie, mazie tamponi…