Iedvesmojoši!

Prieks, ka vakar izdevās vakariņas mīnus 10 grādu lielā salā, pustumsā, parkā uz soliņa un 111 roku stiepienu līdz jūrai.

Acīmredzot ārā valdošie mīnusi iedrošināja daudzus plusus – jūra bija piesalusi un drūmi nešņāca, bezvējš paspilgtināja zvaigžņotās debesis un vienīgās kustības, ko apkārt bija iespējams ievērot, bija mūsu pašu ēnas. Ne tantiņas, ne onkulīši ar dzīves nogurdinātajiem taksīšiem apkārt lieki nevazājās.

Man patika.

Man patika, ka bija divi cilvēki, kurus neviens netraucēja. Man patika, ka uz dažiem mirkļiem radās sajūta, ka esam divi pēdēji cilvēki uz planētas, vai sliktākajā gadījumā – Liepājā. Man pat nedaudz patika apkārtējais vēsums, jo daudz vieglāk bija sajūtams blakus starojošais siltums.

Arī līdzpaņemtais karstais dzēriens šādā brīdi garšoja daudz labāk.

Nebija ne maurojoša un trakojoša kaķa – idiota, ne nomācošs troksnis no televīzijas kastes. Ne ikdienas rūpes un pienākumi.
Bija tikai divi cilvēki, labs noskaņojums un vēss laiks.

Bija forši. Bija iedvesmojoši!