Klasiski, ka tajā brīdī, kad ir noskaņojums melnā tumsā uzlikt austiņas uz ausīm un vadu aptīt ap kaklu, lai slāpētu nepareizas domas, apjēdzu, ka mana wi-fi spēcinātā leijerkaste – telefons ir palicis bez dvēseles. Bez mūzikas. Draņķis.

Pat lielāks kā dzīvokļa biedrs kaķis, kura diezgan dumjās domas parasti pavada neliels un nedaudz spalgs spurdziens. Ielec gultā – “murrr”. Uzlec uz galda – “murrr”. Uzklūp man – “murrr”. Skrien zem kājām, kad nesu kaut ko viegli izlejamu – “murrr”. Tēlo lielāku dauni nekā parasti – “murr”. Iemērc savu asti manā zupas bļodā – “murr”. Laikam jāiet tagad palēkāt viņam pa seju, lai šis jūt manas ierastās sajūtas, kad guļu un viņam prasās brist “pa taisno” – pāri manai sejai.

Bet tā visā visumā nespēju izdomāt kā varētu paildzināt šo manu stāvokli ar mūziku, izbeigušos alu un salīdzinošu mieru. Varbūt iet jau tagad gulēt? Varbūt spētu iemigt šajā mirklī un pamostos pēc 6 stundām, lai saprastu, ka mirklis beidzies. Varbūt man neiet tagad gulēt un varbūt pastāv liela iespēja, ka pēc 1 stundas sapratīšu, ka mirklis beidzies jau pirms 44 minūtēm.

16 minūtes pret 6 stundām. Kur lielāka realitāte, kur mazāk izdoma un kur vairāk sapņi? Te, ne?

Bet, ja tā pa visam godīgi es vēlētos Tevi, lasītāj, uzrunāt, tad man būtu jāatzīstas, ka esmu iedzēris alu. Nu, faktiski divus tikai, bet kurš tad īsti skaita, ne? Ja skaitītu, tad varētu pateikt drosmīgāku skaitli, bet kurš tad te skaita, ne?

Ne? Nē? Ok, jā.

Man vispār vajag kādu “spridzīgu” frāzi ar kuru citiem cilvēkiem paliktu atmiņā. Pirmā doma par frāzi – “Ej ellē!”. No vienas puses nosacīti slikta frāze, no otras puses tomēr runā, ka ellē mēdz būt karsti un kuram tad šī ziema jau nav apnikusi?

Vēl man vajag mācēt koncentrēt domas un pēdēja laikā esmu pamanījis, ka man sāk sagādāt grūtības radīt iespaidu cilvēkiem, ka man interesē gana daudz lietas un notikumi.

Vēl esmu pamanījis, ka mēdzu uzdot idiotiskus jautājumus tikai tāpēc, lai radītu iespaidu, ka esmu komunikablāks nekā parasti. Bieži vien ir lietas, kas ir acīmredzamas un nepārprotamas, bet es ņemu un iespraucos ar kaut kādu “pavļiktipa” jautājumu, kas lielākoties mani diskreditē kā sakarīgu un saprotošu cilvēku.

Man ir sajūta, ka šajā gadā spēšu būt sabiedriskāks nekā citus gadus. Arī bez alus palīdzības…

Saņemies! Alu!