Bija reiz laiks, kad centos tikt pie autovadītāja tiesībām (un tiku). Aptuveni tajā pašā laikā centos īsumā iegrāmatot šo visu pasākumu priekš atmiņām. Tiesa, viss apstājās tā arī neieskrienoties…

Šobrīd skatos savus nepabeigtos ierakstus (daži simti) un publicēju tos, kas iztur manus zemos rakstīšanas standartus.

Autoskolas izvēle.

Jau no paša sākuma apzinājos, ka visas viņas vairāk vai mazāk maksā vienādi un tie mistiskie piedāvājumi nolikt tiesības teju bez maksas ir tikai klientu pievilināšanai. Tā kā mani apsvērumi aprobežojās ar to, lai autoskola būtu pilsētas centrā un ar vairāku gadu darbību šajā nozarē. Izvēle samazinājās līdz dažām autoskolām. Tā nu nosūtīju dažām skolām e-pastu. Atbildēja 3 autoskolas un to piedāvājums bija aptuveni vienāds.

Galu galā izvēle krita uz autoskolu, kas iedomājās pēc dažām dienām atgādināt, ka man jāslēdz līgums līdz konkrētam laikam, ja nu es tomēr būtu gatavs tur mācīties.

Līguma slēgšana.

Aizgāju pēc darba uz autoskolas kantori un kopā ar draudzīgo sekretāri noslēdzām līgumu. Izskaidroja kārtību, plānus un aptuvenos termiņus. Pēc mana jautājuma par apmaksas kārtību, viņa apgalvoja, ka var maksāt pa daļām vai uz reiz un vismaz daļu no līguma esošās summas tomēr vajadzētu samaksāt līdz autoskolas teorijas eksāmenam. Samaksāju gan visu uzreiz. Desmit minūtes un varēju doties uz mājām nosvinēt šādu panākumu ar kādu bezalkoholisko alu. Jāsāk pierast pie smagā likteņa dzert tikai tādus.

1. nodarbība teorijas apguvei

Jau līguma slēgšanas brīdī noskaidroju, ka pirmā nodarbība būs vairāk tehniska un īsti mācīšanās nenotiks. Tā arī bija. Pirmajā nodarbība pasniedzējs iepazīstināja ar sevi, paskaidroja kādas grāmatas var arī nepirkt, kādus resursus internetā ir iespējams izmantot pašapguvei, kā notiek CSDD braukšanas eksāmens, tā kārtība un iespējamie rezultāti. Nodarbība ilga mazāk kā stundu un bija salīdzinoši interesanta. Mulsinošākais bija tas, ka pasniedzējs vēlējās noskaidrot no visiem kāds bija tas iemesls, kāpēc izvēlējāmies konkrēto autoskolu. Nebija garstāvoklis stāstīt teju vai savu dzīvesstāstu, motīvus vai izvēles metodiku, tāpēc samānījos un teicu, ka izvēlējos uz labu laimi.

Medicīniskā komisija

Šim punktam vajadzēja būt ļoti vienkāršam. Tikt līdz kantorim, sagaidīt speciālisti un tikt galu galā pie iespējas izņemt mācību autovadītāja tiesības.

Šo vienkāršību izčakarēja apstāklis, ka biju aizmirsis nepieciešamību paņemt līdzi fotokartiņu. Frāze, “Fuck me“, gan pauž pārāk lielu nolemtību, bet garstāvoklis sabojājās. Galu galā tikām skaidrībā par to, ka speciālistei vēlāk būs pārbaude cita autoskolā, tāpēc bija iespēja aizpildīt anketu, pārbaudīt redzi un tendenci uz daltonismu, atbildēt godīgi uz dažiem jautājumiem un pēc tam doties uz tuvāko foto salonu un tikt pie fotokartītes, lai pēc tam aizgādātu to uz to autoskolu, kurā speciāliste galu galā solījās būt. Aizgādāju un turu īkšķus, ka kādam būs arī prāta uzlīmēt foto uz tieši manas anketas.

II nodarbība

Otrās nodarbības mērķis bija apgūt terminus. Ja godīgi, tad tik daudz sen nebiju rakstījis un, kāds pārsteigums, mans rokraksts kļuvis tikai neglītāks un palielinājusies tendence izlaist kādu burtu, samainīt pārīšus vietām un burtu “l” automātiski transformēt par burtu “t” ar neveiklu svītru pār to.

Katrā ziņā tagad zinu būtiskās atšķirības starp stāvēšanu, apstāšanos vai apbraukšanu, apdzīšanu un apsteigšanu.

III nodarbība

Nodarbība sākās ar otrās nodarbības vielas īsu atkārtošanu jautājumu formā un kaunināšanu, ka puiši nav neko mācījušies. Nemanīju, ka viņam kaunināšanas laikā uz vismaz brīdi būtu acu kontakts uz mani, tāpēc pieņemu, ka tas nebija vērsts uz mani – veco āpsi.

Kaut gan…

Pasniedzējs bieži vien diktē kādu tēmu un būtībā mums to vajadzētu pierakstīt. Tam ir vairāki plusi un lielākais no tiem – nav nepieciešama papildus literatūra. Kaut arī esmu aizlienējis ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņu, tā arī neesmu to atvēris. Un visticamāk, ka neatvēršu, jo pasniedzējs noteikumus, terminus, situācijas uz ceļa zīmējuma formā aicina pierakstīt kladē, balstoties uz viņa stāstījuma.

Kad es rakstu kladē, pusi no laika es brīnos par savu tā saucamo rokrakstu un otru izmantoju, lai iztēlotos kā es konkrētajā situācijā kādam sadauzu mašīnu ar nepareizu manervu vai kādas būtiskas ceļa zīmes nepamanīšanu vai neievērošanu. Jāpiezīmē, ka rokraksts ir pietiekami sūdīgs, lai būtu pēc tam problēmas saprast paša rakstīto. Jā, vainīgs!

Vārdu sakot – neesmu sajūsmā par pierakstu veikšanu un vairāk cenšos klausīties. Nodarbības beigās izpildīju oficiālo CSDD testu viņu mājaslapā un veicu testu ar 2 kļūdām. Paveicās, protams, bet tas nozīmē, ka progress ir un visticamāk būs vēl labāk, jo šobrīd tā īsti nav ne jausmas par gaismām, retāk lietotām ceļa zīmēm, pirmās palīdzības sniegšanu un tā tālāk.

Starp citu, šajā nodarbībā apskatījām ceļa satiksmes regulētāja locīšanos, luksofora zīmes, auto reģistrāciju, riepas un līdzīgas lietas, kuras šobrīd tā īsti neatceros.

Pirmās palīdzības sniegšana

12 (?) stundu kursi, kas notika esošo nodarbību telpās. Bija interesanti pat neskatoties uz to, ka Anniņas vietā, spriežot pēc gumijotās frizūras, bija drīzāk Pēterītis. Elpinājām, apčubinājām, sējām apsējus, iegaumējām ABC.

Atkāpe. Neliela.

Kādu te salīdzinoši saulainu dienu gāju uz Rimi pusi. Šķērsojot ielu, pievērsu uzmanību tādam kā dobjam plaukšķim man aiz muguras. Labi, parasti tādām lietām nepievēršu uzmanību, bet tante man divus soļus priekš pagriezās uz plaukšķa pusi un sāka šausmināties. Pagriezos arī es.

Kāds jauns autovadītājs bija paguvis notriekt velobraucēju uz gājēju pārejas. Tiesa, velosipēdists bija šķērsojis neregulējamu gājēju pārēju braucot ar velosipēdu un bija pazīmes, ka velosipēdists īsti nebrauca skaidrā prātā un vispār radīja vizuālu iespaidu, ka nerūpējas par savu drošību. Varbūt tomēr ķivere būtu palīdzējusi izvairīties no bezsamaņas stāvokļa.

Vārdu sakot – autovadītājs vispirms (pilnībā saprotamā) satraukumā pārliecinājās par velosipēdista samaņu vai, loģiski, bezsamaņu, un zvanīja mediķiem. Arī garāmgājēji, šķiet, sazinājās ar mediķiem. Burzma ap negadījumu pieauga un velosipēdists sāka atjēgties. Tas mani iepriecināja, un devos savās ikdienas gaitās tā arī nesagaidot atrisinājumu. Nedaudz aizdomājos vai “ceļinieki” aizrādītu par to, ka autovadītājs, šķiet, neuzstādīja avārijas trīsstūri, kam teorētiski vajadzētu notikt šādos brīžos, lai brīdinātu citus autovadītājus par attiecīgo situāciju. Tā jau būtu pārspīlēta aizrādīšana? Kaut arī šķietami velosipēda vadītājs pārkāpa noteikumus, vai autovadītājam nebija iespējams izvēlēties citu braukšanas taktiku?

Huj’viņ’zin

Nodarbības ikdienā

Un te mani ieraksti beidzas par šo tēmu…

Īsumā jāsaka, ka teorijas eksāmens bija bez kļūdām un piebeidzu kādu 7 minūšu laikā. Ieteikums – eksāmena dienā notestējiet sevi ar CSDD eksāmeniem tiešsaistē. Dažas reizes to darīju un pildot testu vairākas reizes pie sevis iesaucos – hei, šo jautājumu šorīt jau skatījos un šis jautājums nesagādās problemas.

Braukšanas eksāmens veiksmīgs. Tiesa, bija kaut kādas kļūdas, bet viss pietiekami labās robežās. Pret puikām no laukiem jau visi tādi maigāki…