Jā, Tev! Vismaz daļai no Jums.

Cik atceros sevi, biju puika ar salīdzinoši spalgu balsi¹ un nu šis puika ir izaudzis lielāku vīrieti, ar divtik lielu vēderu, spalvu kušķiem ērtās un ne tik ērtās vietās, un (es ceru) daudz mazāk spalgu balsi un vairāk saprāta un neprāta.

Ar to es gribu teikt, ka daba mani nav veltījusi ar spējām piedzemdēt bērnu un man, tici vai nē, nekad nepiedzims bērns. Dīvaini sanāk, vai ne?

No kā tad man ir tas lielais vēders? No mazkustīga dzīvesveida, pārmērīgas alus lietošanas un garšīga ēdiena gatavošanas. Respektīvi – no labas dzīves.

Un protams, atsaucoties uz Homēru no seriāla “The Simpsons” – es neesmu resns, es esmu gardēdis. Vai arī alkoholiķis.

——————
¹ Atceros kā literatūras skolotāja Irina pēc mana balss lūzuma nopriecājās, ka es beidzot publikas priekšā varētu skaitīt dzejoļus. Acīmredzot līdz tam skaitīt nebija vēlams, jo posts no manas dzejoļu skaitīšanas būtu lielāks nekā labums.