Jā, tagad arī es dīvainu garastāvokļu iespaidā varētu paskatīties uz savu draudzeni un smīnējot nobērt:

– Ū, kas par punci! Kurā mēnesī esi? Kas gaidāms?

Atkaujoties no acu skatiena, kas kārtējo reizi atgādinātu man, ka būšu kaut ko atkal netaktisku, stulbu pateicis, viņai īsti nevajadzētu meklēt iemeslus lielam vēderam, vainot tos garšīgos aliņus un pat to, ka uz pudelēm nedrukā kaloriju daudzumu un tāpēc tās kalorijas jau uzklūp nepamanītas, ātri izdomāt kaut kādas atrunas par to, kas tad šoreiz tāds noticies, lai nesāktu skriet rītos vai vakaros.

Man liekas, ka topošais un laimīgais jaunais tētis (hei, tas tač’ es!) paliek tikai dīvaināks (citi, protams, teiktu – stulbāks), bet šis gada vidus ir spārnots, iedvesmots un ar lieliem vēderiem.

P.S.

Esmu pārliecināts, ka rudens sākumā mums abiem vēderi būs mazāki. Gan jau arī dēlam puncis nebūs liels.

P.P.S.

Varbūt vienīgi kaķim.