Nedaudz alus, “laba mūzika” un, iespējams, centieni iegrimt labās atmiņās. Tā man tāda kā meditācija brīžiem, kad vēlos pamērcēties labsajūtā un atslēgties no ārējās vides.

Jo sliktās atmiņas sasmīdina (man par sevi patīk iežagoties), labās uzmundrina un liek justies nedaudz labāk kā ikdienā.

Tūlīt, tūlīt atcerēšos kādu atgadījumu, kas reālajā dzīvē droši vien bija samērā neizdevies, bet tagad būs vienkārši tizli smieklīgs, dažas tirpas uzdzenošs un, protams, neizdevies.

Parasti cenšos atcerēties nesvarīgus sīkumus no šādām atmiņām, lai kaut nedaudz attaisnotu kādreizējo rīcību…