Pareizāk sakot – rakstot par atmiņām.

Īsti gan nezinu vai kāds te ko lasa, jo pašreiz vienīgā saikne ar lasītājiem ir atsauksmes sociālos tīklos (roņi visus tīklus samurcījuši un reņģēm slikts gads) vai arī komentāri šeit uz vietas. Es, tiesa gan, neesmu nekad mēģinājis pats sevi komentēt, tāpēc man grūti spriest vai maz tā saucamā komentāru [labu vārdu ievades] “forma” tur lejā darbojas.

Nu, iekomentē kaut ko, manu dārgo lasītāj, lai man pašam nebūtu te jāmēģina sevi izklaidēt, uzmundrināt vai likt justies kā neveiksminiekam kāda anonīma komentētāja dēļ. Vai, protams, vienkārši manis dēļ, jo vienmēr pastāv iespēja, ka netīšām izlasu kādu vecāku ierakstu.

Un Jūs jau zināt, ko tas nozīmē!