Šodien esmu izlēmis aiziet līdz jūrai un nedaudz paskriet gar to.

Fantastika, ne!?!

Normāli gan neesmu skrējis ilgu laiku. Ok, skriešana uz darbu īsti neskaitās un tāpēc es neuzskatu, ka esmu gatavs gariem gabaliem. Labāk jāsaka – iešu paklausīt mūziku un pie reizes varbūt centīšos skriet. Ar kādu kopā? Varbūt.
Skriešu pirms vakariņām, lai izmantotu to, ka asinīs salīdzinoši zems glikozes līmenis un tauki, iespējams, tāpēc dedzināsies labāk. Man tie ir tik daudz, ka pietiktu vairākām ziemām.

Visā visumā esmu šo dienu norakstījis jau atverot acu plakstiņus no rīta un atpinot satinušās austiņas man visapkārt. Vienīgā cerība uz skaļu mūziku un sūda dzelteno enerģijas dzērienu…

Kāpēc es maz runāju? Laikam tāpēc, ka maz runāju par sevi. Un par citiem runāt neesot smuki.